3 dienas viengadnieka šķīvī

Sākšu uzreiz ar to, ka neesmu nekāds uztura speciālists, esmu vienkārši mamma, kas grib labi, garšīgi un pēc iespējas veselīgi pabarot savu dēlu Paulu.

Pieminēšu arī to, ka ēdienreizes bieži sanāk gatavot visiem vienādi, t.i. Pauls ēd to, ko ēdam arī paši. Kas ir superīgs un ilgi gaidīts fakts. Tas palīdz ēst veselīgāk visai ģimenei.

Vēlos padalīties ar tiem, kam šis ir interesanti, jo galu galā arī man patīk ielūrēt citu mazo šķīvjos, ja ir šāda iespēja (protams, virtuāli, haha). Tas rosina jaunas idejas, ko pēc tam realizēt pašam, kas man baigi patīk, jo nav noslēpums, ka bieži vien idejas pavisam vienkārši izbeidzas.

Pateicoties manai vecmāmiņai, vasaras un rudens sezonā mums ir iespēja ēst svaigus, ekoloģiskus un garšīgus produktus pa taisno no dobes. Tāpat arī olas, biezpiens, siers.. bieži vien to visu mēs saņemam no laukiem. Arī šobrīd mans ledusskapis 90% sastāv no lauku labumiem. Esmu neizsakāmi priecīga, ka to visu varu piedāvāt nogaršot Paulam (un lieliski arī tas, ka principā visu viņš arī ēd).

Ziemas un pavasara sezonā, protams, iztiekam ar veikala produktiem, kā arī atlikušajiem saldētavas krājumiem.

Gatavoju būtībā pēc sajūtām, tāpēc diemžēl nevarēšu sarakstīt proporcijas, šis viss vairāk tāda ideju papildināšana, ne pavārgrāmatas materiāls.

Tā kā Pauls brokastis ēd tikai ap 10-11 no rīta un attiecīgi pusdienas tikai ap 15.00, launags kā tāds izpaliek, vairāk ir tādās starp ēdienreižu uzkodas, kas parasti ir: sausmaizītes, tumšā maizīte, banāns, ābols, “Piknik” siera desiņa u.c.

Tad nu dalīšos ar trīs dienām Paula šķīvī.

1.diena

Brokastis

Rīsu pienā vārīta auzu pārslu putra ar saspaidītām, saldētām avenēm.

Pusdienas

Ķirbju krēmzupa ar kokosriekstu pienu, vārīta dārzeņu buljonā. Sastāvā ķirbis, sīpols, ķiploks, kokosriekstu piens.

Vakariņas

Tvaicētas tītara kotletes ar puraviem (kotlešu recepte no I.Kalniņas grāmatas “Pilnām mutēm”) ar kartupeļu burkānu biezeni.

2. diena

Brokastis

Lauku olu omlete ar puraviem un kazas sieru, kliju sausmaizīte.

Pusdienas

Vistas zupa ar dārzeņiem un krējumu (Kartupeļi, burkāni, briseles kāposti, sviesta pupiņas, vista, selerijas kāts, puravi, sīpoli).

Vakariņas

Uzbriedinātas chia sēklas grieķu jogurtā un kokosriekstu pienā ar banānu

3.diena

Brokastis

Vārīta lauku ola, biezpiens ar krējumu un smalki sakapātiem zaļumiem, svaigais lauku siers.

Pusdienas

Pašgatavoti “pelmeņi” ar spinātu-krēmsiera pildījumu un tītara-sīpolu (ultra gardi).

Vakariņas

Vārīti basmati rīsi ar burkānu-briseles kāpostu sautējumu. Sautēju rīsu krējumā.

Tas tāds mazs ieskats tajā, ko liekam vēderos. Ja nu kaut kas interesē tuvāk, varu mēģināt pastāstīt, bet gandrīz katru reizi kaut ko daru, jaucu citādāk 🙂

Advertisements

Kāpēc ir forši, kad bēbīts vairs nav bēbīts

Jo ir forši, kad bēbīts ir bēbīts, bet tikai un vienīgi tik ilgi, cik tas ir (un paldies dievam ne ilgāk). Priekš manis tas laika posms jau bija diezgan maksimāls. Es pieļauju, ka šobrīd lielākā daļa varētu man nepiekrist un teikt, ka bēbīš vecums ir tik burvīgs (un galu galā tāds viņš ir) un, ka gribētu to atkal&atkal izbaudīt, ka tas īstenībā esot visvieglākais utt. utjp. Es tiešām nevarētu piekrist, ka tas pirmais posms ir visvieglākais (ja vispār šo vārdu var attiecināt uz bērna audzināšanu). Un šeit man ir jāsaka, ka jūtos reāli labi, ka Pauls beidzot ir bērns, nevis bēbis, ka viņš saprot lietas, prot sevi nodarbināt, pabarot, pārvietoties.. Tas viss šķiet tik svētīgi un atvieglojoši, tieši šis laika posms man nu ļoti patīk un visticamāk par katru nākamo es teikšu līdzīgi (cerams).

Man patīk, ka varu uztaisīt ēdienreizi visiem vienu, nečakarēties ar visādiem biezeņiem vai nedomāt, kurā brīdī un vietā pabarošu Paulu publiski ar krūti. Man patīk, ka varam kopīgi pajokot, pasmieties un beigās saņemt lielu, mīļu apskāvienu. Man tiešām ir patīkama uzelpa un prieks. Un gribēju to vienkārši te tā izlikt.

Katram vecuma posmam, loģiski līdzi nāk savas problēmas, bet esmu pateicīga, ka vairs nav naktī ik pēc 2 stundām jāceļas, nav jācīnās ar sāpīgām, tekošām krūtīm, saprotu (vismaz lielāko daļu) ko viņš grib, kad raud un galu galā pati jūtu vairāk enerģiju ikdienā.

Ar šo visu it kā sūdzēšanos par bēbīš vecumu gribēju tikai teikt, ka tas teksts “Šis jau ir vieglākais periods, bēbis tikai guļ un ēd” man liekas pilnīgi nevietā. Viegls nav neviens, tas skaidrs. Bet kur nu faking vieglākais, ha ha.

Atvaļinājumā no mammas lomas uz 10 dienām

Atvaļinājumi. Kuram gan nepatīk atvaļinājumi. Kad vari izlauzties no ikdienas rūpēm un doties piedzīvojumā. Un, jā, mammas rūpes taču arī pieprasa atvaļinājumu. Brīvdienas no bērna. Brīvdienas, kas ir nesteidzīgas, bezrūpīgas, vieglas.

Un tieši tāds bija mans atvaļinājums Portugālē.

Pirmā diena (vakars, kad atdevām Paulu manai mammai) bija jokaina, likās, ka būs baigi, baigi grūti, ilgojos jau iekāpjot transportā uz savām mājām. Loģiski padomājot un saprotot, ka Pauls taču ir labās rokās un uztraukties nav par ko (galu galā šī arī nebija pirmā reize, tiesa, visilgākā) palika vieglāk.

Izvēdināt galvu un nedomāt par bērnu arī varēju. Reizi stundā nerakstīju uztraukuma pilnas ziņas, sazvanijāmies arī vien pāris reizes. Jo man taču ir atvaļinājums!

Biju sarakstījusi pāris recepšu idejas, ko pasniegt Paulam šķīvī. Atšķirībā no pirmās nakts, kad atstāju dēlu pieskatīšanai, nerakstīju vairs nevienu lapiņu ar tips&tricks (toreiz tās bija ļoti lielas un garas..). Vienkārši zināju, ka viss būs kārtībā un, ja nu kas, var tak sazvanīties.

Pa šo laiku Pauls pirmo reizi bija Zoo dārzā, kā ciemiņš paguva iesoļot arī bērnu dārzā (veselas trīs dienas). Ēda pie galda ar lielajiem, piedalījās mūzikas stundās un atrāvās no vietējām meitenēm.

Kopumā man jau liekas, ka brīvdienas ne tikai man bija, bet arī dēlam. Katrā ziņā piedzīvojums, noteikti.

Kad atgriezāmies atpakaļ, bija tāds neizsakāms prieks atkal satikt dēlu! Un vienmēr taču ir depresija un pelēks garastāvoklis, bet šoreiz tāds prieks! Tikai viņa dēļ! Un tas ir tik forši! Tā sajūta ceļojuma laikā, ka ir forši, esi atpūties un ir sajūsminājums par to, ka tomēr braucam arī atpakaļ.

Un, ziniet, tas ir vajadzīgs pilnīgi ikvienai mammai, lai pēc tam spētu normāli funkcionēt. Nu goda vārds!

Mammas ir dažādas, uzskati, vērtības, vēlmes tikpat, bet, kad dzirdu stāstus, kur sieviete nošķirta no bērna (kaut uz vienu nakti) nav bijusi piecus gadus. Esmu pilnīgā ārprātā (viņas vietā).

Un tad dzirdu līdzīgu gadījumu un māte ir tik nelaimīga, depresijā, pilnīgi bez dzīves prieka..

Kā tur bija? Laimīga mamma, laimīgs bērns. Nu bet loģiski!

Izlauzies, atrodi laiku sev, to var vienmēr un jebkā! Tver dzīvi mazliet vieglāk. Bez brīvdienām nav dzīves prieka!

Jautājumi & Atbildes

Kā jau solījos, atbildēšu uz to, ko esat man sagatavojuši.

• Vai varētu sīkāk pastāstīt par barošanu kopš bēbīša dzimšanas?

Paulu kopš dzimšanas baroju pati, uzreiz pēc pus gadiņa sasniegšanas, sāku pamazām dot nogaršot dārzeņus, tad putras un šobrīd jau diezgan daudz ko (graudaugi, pasta, piena produkti, īstenībā jau diezgan tuvu tam, ko paši ēdam, tikai brīžiem mazliet citā konsistencē un, cik nu iespējams, bez sāls/cukura, nu katrā ziņā no sava šķīvja pagaršot dažādas lietas arī dodu)

• Sveika! Varbūt varētu padalīties par dienas ritmu.

Ceļamies labākajā gadījumā 9.00, citreiz ap 8.00. Tad Pauls mazliet paspēlējas gultā (šim gadījumam man ir mazā mantu krātuve gultā) Ap 10.00 ceļamies no gultas un ejam vārīt putru. Abi brokastis paēdam kopā un tad līdz +- 12.00 Pauls padragā pa māju, kaut ko paspēlējas un tad ir diendusu, kas, kā kuru reizi, dažreiz pat līdz 2h ilga.
Tā kā parasti es sataisīšanos, lai ietu ārā plānoju vai nu līdz 12.00 (lai pēc tam guļ ratos) vai aptuveni pēc 14.00 (pēc diendusas).
Pa dienas vidu ļoti atšķirīgi, atkarīgs no tā, ko daram, kāds plāns. Pusdienas Pauls ēd ap 15.00. Un otra diendusa (ja tāda ir) apmēram 18.00.
Vakariņas dodu ap 20.00. Tad kādas 2h viņš patusē un lieku gulēt.

Hei! Bērna piebarošana/krūts barošana/ēdināšana. Principā,ar ko baro Paulu,vai vēl baro ar krūti,kas viņam garšo vislabāk,utt. 🙂

Pirmajā jautājumā jau lielāko daļu atbildēju.
Vēl baroju pati, jā- no agra rīta (ap 6.00) un vakarā pirms miedziņa. Vislabāk Paulam garšo banāni, zemenes, mellenes u.c. ogas, bifido jogurts, diezgan labi iet iekšā arī visādas pārslu putras.

• Kad būs otrais bebis?

Ha ha! Nu tagad plāns ir apprecēties. Un tad jau dzīve rādīs.

Sveika, izmantojot iespēju pajautāt – kada būtu Paula dienas rutīna – vai jums ir kas tāds ar ko jūs sākat katru dienu vai arī kas tāds ko darāt vakaros?

Šeit arī jau gandrīz visu atbildēju iepriekš. Bet nu vakaros (ja tie nav ārpus mājas) Pauls parasti izcīnās ar grāmatu plauktu (grāmatām tak ir jāstāv uz zemes), parotaļājās ar savām mantām un tad, tikko kā sāk čīkstēt, īdēt, lieku viņu čučēt.

• Kā rotaļājieties un pavadiet laiku dzīvojoties pa mājām? 😊

Tiek izmantota liela daļa virtuves piederumu, sadzīves priekšmeti, tie bieži vien spēj ilgi nodarbināt. Haha. Ar savām mantām arī diezgan bieži Pauls spēj sevi nodarbināt. Ļoti patīk visādas bumbas, lielas, mazas, baloni.. Grāmatiņas pētīt un virināt (gan savas, gan manas). Dažreiz padejojam kopā, padziedam, ejam kopā dušā, spēlējam paslēpes, pašūpinu šūpolēs.. Bet īstenībā viņš diezgan labi (un ilgi) pats spēj sevi nodarbināt (galvenais, lai es esmu kaut kur tuvumā, pārredzama), nu viss atkarīgs no garastāvokļa.

• Hey, par bebišu must lietinjām un bez kā noteikti var iztikt 😉 paldies!

Var paskatīties manos iepriekšējos rakstos, bija par man noderīgajām lietiņām, tas gan vairāk vecuma posmam 0-6mēn.
Šobrīd must lietas ir tādas kā: sava gultiņa, barošanas krēsls, nodarbinošas un attīstošas rotaļlietas, velo krēsliņš, labs sauļošanās krēms, ūdens pudelīte, kas nelaiž ūdeni atpakaļ un nelīst ārā..
Iztikt var, domāju, bez ļoti daudz lietām. Nu es varētu te vairākus minēt. Speciālie bērnu ēšanas trauciņi&piederumi (bet ir taču skaisti un gribas), visi tie staigulīši (ļoti labi tiekam galā ar virtuves krēslu), visādi skvīzeri bēbīš ēdienam, sildītāji (piena sildītājs gan noderēja), sterilizatori pudelītēm, pamperu konteineri, bēbīš svari, barošanas pakaviņš (tā arī īsti neizmantoju to tam paredzētajam nolūkam), pārtinamais galdiņš (mums noderēja tikai virsmiņa, kas uzlikta uz veļasmašīnas), speciālās pampersomas.. Bet nu vienmēr jau, kas neder vienam, var tīri labi noderēt citam un varbūt kādam tieši šīs ir tās lietas, kas ir must sarakstā.

• Vai tevi arī piemeklēja mommyblues pēc dzemdībām? Vai izjuti arī emocionālo disbalansu? Vēlējos vēl pavaicat,kā tētis jūtas,kad mazais piedzima? Vai viņš iesaistījās ļoti aktīvi mazā aprūpē?

Mani piemeklēja mazais šoks par jauno situāciju un šausmīgs pārgurums (bija sajūta, ka es nekad nevarēšu normāli eksistēt un just enerģiju jebkam), bet tas vairāk kaut kādas pirmās divas ned. līdz pirmajam mēnesim. Emocijas gan jau, ka bija koncentrētākas, bet tā kā es vispār esmu tāda diezgan emocionāla būtne pa dzīvi, ļoti izteiktas izmaiņas nejutu (vismaz es pati).
Tētis bija laimīgs, protams, arī drusku apjucis, bet laimīgs. Ļoti grūti gan bija tas, ka tieši pirmos mēnešus pēc dzemdībām viņa veselības stāvoklis nebija diez ko labs, nācās divas reizes arī gulēt slimnīcā un tas viss izjauca to kopējo dzīves balansu un harmoniju, kas būtu varējusi būt. Bet katrā ziņā, tik, cik bija viņa spēkos, viņš man ļoti palīdzēja, par to arī viņam milzīgs paldies.

Secinājumus par grūtniecību,māmiņu,dzemdību procesu un pirmajām dienām…to tiešām būtu ļoti jauki palasīt 😊

Pašu pirmo rakstu šeit veicu par savām dzemdībām, tā kā tur diezgan plaši var palasīties.
Pirmās dienas, kā jau minēju- šoks un laime vienlīdz.
Un grūtniecība bija burvīga, es, šķiet, tiešām nekad dzīvē nebiju jutusies tik labi, laimīga un pašpietiekama, es tvēru katru foršo dzīves mirkli un likās, ka zāle ir zaļāka un debess zilāka. Nu goda vārds, staroju!

• Vai izmantoji slingu pašā sākumā? Ja atbilde ir apstiprinoša,tad kādas firmas un kādi būtu ieteikumi,kā ari,vai mazajam patika slings…kā arī par to,vai mazajam patīk Babybjorn bouncer.

Slingu izmantoju, jā. Tiesa gan, ne bieži, bet dažas reizes līdz pienāca auksta ziema un tad dažas pēc ziemas. Paulam patika, ātri iemiega tajā, pluss man pašai slings liekas ērts (ne tieši uzlikšana, bet pati nēsāšana gan). Izmantojām Amazonas slingu.
Baby Bjorn bija life saver, tiešām. Patika Paulam, mammai, tētim, vecvecākiem, draugiem nu visiem. Tas tika ņemts arī līdzi kaut kur izbraucot. Pauls pavisam maziņš būdams, bija mierīgs tikai šūpošanas ritmā, kā arī ejot dušā ļoti noderēja, varēju viņu paņemt pie duškabīnes, lai sēž, un vispār es varētu slavēt un slavēt, kā noderēja!

• Vai maneklitis arī tiek likts lietā? 😉

Knupis palīdz iemigt, bet pa dienu baigi neizmantojam, ratos vienīgi, bet tas arī vairāk, kad samiegojas un grib aizmigt.

• Kā jūs ar Rūdi iepazināties un izdomājāt taisīt bēbi? 😊 Vai nesaskārāties ar attieksmi "ko ta tik ātri, jūs vēl jauni" ?

Ar Rūdi satikāmies vienā darba vietā, mazliet izrādījām abpusējas simpātijas (momentāli), bet biju vēl iepriekšējās attiecībās. Vēlāk Rūdis aizgāja no darba, tad pagāja divi gadi un mēs nejauši satikāmies (vēl joprojām biju iepriekšējās attiecībās, bet tad pa īstam sapratu, ka tās nav TĀS īstās), no jauna taureņi pilns vēders, izšķīros, sākām tikties un tā līdz šodienai.
Par mazo bija tā- būs, būs, nebūs, nebūs. Tiesa, ilgi nebija jāzīlē un jāgaida, otrajā mēnesī paliku stāvoklī.
Par to attieksmi, nē, nekas tāds nebija, mums jau tomēr abiem tāds normāls vecums bebim.

Vai buus dzemdiibu staasts youtube video,luudzu? Labdien😊

Hmm, ja būs pieprasījums, tad varu arī uzfilmēt.

Kādā valodā vēl runā jeb varbūt ir valoda, kuru gribētos iemācīties?

Tikai angļu. Iemācīties vajadzētu krievu, bet negribu. Baigi nav tāda valoda, ko gribētu apgūt.

Vai Paulam vārdu ātri izvēlējāties? Kādus meiteņu vārdus favorizējāt pirms nezinājāt, vai būs dēls vai meita?

Tā kā, gaidot mazo un vēl nezinot dzimumu, bija baigā sajūta, ka būs meita, tad bija konkrēti nolemts, ka būs Emma. Īsti pat nemeklēju puišu vārdus, tik tā, pāršķirstīju kalendāru un sapratu, ka švaki ir. Kad uzzinājām, tad nopietnāk to kalendāru sāku šķirstīt, ātri nebija, bet baigi ilgi arī nedomājām.


Liels paldies jums par iesniegtajiem jautājumiem un izrādīto interesi, cerams sniedzu jums pietiekami plašas atbildes!
Foto: Laura Šūlmeistere

Trīs vietas, kur paēst kopā ar mazuli

Protams, rūpējoties par bērnu, mājās sanāk pavadīt daudz laiku, bet par “mājās sēdētājiem” mūs īsti nevarētu nosaukt. Dienas tiek piepildītas diezgan dažādi un šad tad sanāk arī iet pusdienot/vakariņot vai vienkārši uz kādu dzērienu kādā no kafejnīcām/restorāniem, kas ir mūsu tuvākajā apkārtnē (Rīgas centrs). 

Vairāki cilvēki man ir jautājuši, kā ar mazo vispār var kaut kur doties (kafejnīcas, muzeji, pasākumi..). Manuprāt, ir jābūt drošam! Tas ir galvenais. Nevajag baidīties, ja mazais izdomā uzvesties nedaudz “ne tā kā vajadzētu uzvesties sabiedriskā vietā”, nekas briesmīgāks par (sliktākajā gadījumā) iešanu prom taču nevar atgadīties. Un arī mums ir sanācis visādi, bet nu tas ir tiešām retos gadījumos (vienreiz. Mūsu variantā, ja bērns ir paēdis, pačučējis un viņam ir kāda aizraujoša manta, viss ir mierīgi.

Sagūglējot var atrast daudz rakstu par un ap baby-friendly vietām, palasīt par tām un izpētīt. Ļoti iespējams, neko jaunu nepateikšu, vienkārši vēlējos padalīties ar savām trīs mīļākajām vietām, kur dodamies kopā ar Paulu. Šīs trīs vietiņas no mana skatu punkta. Mans galvenais kritērijs nav fakts, vai ir pārtinamā telpa, bet gan vietas plašums un atmosfēra. Pārtinamā virsma, protams, ir labs pluss.

Vest

Forša vieta. Tiešām. Patīk gan atmosfēra, gan plašums, ēdienkarte un apkalpošana, neesmu ne reizi vīlusies. Ir arī pluss- pārtinamais galdiņš. Esmu ievērojusi, ka šeit nāk ļoti daudzi ar bērniem- lieliem un arī pavisam maziem. Ja patrāpās sēdēt galējā stūrī un vajag pabarot mazo, tad to var izdarīt tiešām diskrēti pat viskautīgākās mammas.

Andalūzijas Suns


Plašums. Ērti izmanevrēt ar ratiem. Patīk tas vienkāršums, bet ne galīgs prastums. Lielas porcijas! (vismaz visas manējās, un manu draugu porcijas ir bijušas huge!) Tāda mājīguma sajūta, nepiespiesta atmosfēra. Sanāk diezgan bieži iegriezties (lokācija laikam arī nostrādā).

Pagalms


Varbūt ne tik plašs ar ratiem, bet ratus ir iespējams atstāt uz pārskatāmas terases, līdz ar to, tā nav problēma. Patiesībā tas pat ir liels pluss, jo diezgan bieži gadās, kad pastaigas laikā mazais ir iemidzis un, ienākot siltās telpās, tas mēdz mosties, tad nu ir variants atstāt viņu svaigā gaisā. Atmosfēra patīkama, atšķirīga.  Ēdiens ir gards, cenas pieņemamas. Viens foršs pluss, ka pārtinamajā galdiņā uz vietas ir eko pamperi, ziepītes un losjoni, vari būt ar tukšām rokām krīzes situācijā un izglābties.

Un kuras ir tavas mīļākās vietas, dodoties kopā ar mazuli?

Manas TOP lietas mazulim

Kad ģimenē ienāk mazs bērniņš, neapšaubāmi arī dažādākās mantas sāk piepildīt telpu nemanot. No tā var mēģināt izvairīties, samazināt to daudzumu, nepērkot neko lieku, bet nu jebkurā gadījumā mantas būs, nav variantu.

Esmu no tiem cilvēkiem, kas mēģina izvairīties no pārbāztas telpas un meklē labākos risinājumus kaut kādam minimālismam. Mūsu gadījumā vēl nav atsevišķa telpa mazajam, tāpēc mantu problēma ir aktuāla. Protams, cerēju, ka bērnam (it īpaši mazulim) būs maksimums 2 mīkstās rotaļlietas un vēl pāris attīstošās rotaļas, nekas liels un skaļš un ne no plastmasas. Nekas lieks. Realitāte, protams, ir savādāka un ir daudz dāvanas un ir reālā patiesība, ka mazajam dažreiz tik ļoti patīk skaļā, grabošā, plastmasas rotaļlieta, ka pats jūties laimīgs, ka tāda mājās atrodama.

Bet vispār ne par rotaļlietām, vairāk par lietām, kas nepieciešamas un noderīgas, esot ar mazuli. Vēlos padalīties ar savām mīļākajām mantām. Tās, kuras man ir bijušas īpaši noderīgas un tīkamas šos pirmos mēnešus.

Grozs-šūpulis. Saprotams, ka šis ir īslaicīgs variants un drīz vien būs no tā jāatvadas, bet tas ir ļoti noderīgs, mazajam patīk, ka viņš tiek iešūpināts, kā vien vajag. Miedziņš šūpulī ir ļoti labs. Tāpat arī dažreiz izmantoju dienas miedziņam, kad nekā savādāk mazais nevar aizmigt, grozs parasti palīdz.

Processed with VSCO with a6 preset 

ČuČi ligzdiņa. Ligzdiņa mums ir ieklāta grozā un mazais jūtas apķerts no visām pusēm, drošībā. Ligzdiņa ir kādas latviešu meitenes roku darbs, saņēmu to kā dāvanu savā babyshower no draudzenes un patiešām ļoti, ļoti noder! Tāpat arī tiem vecākiem, kuri naktī vēlas, bet baidās mazuli ņemt savā gultā, šis ir lielisks risinājums.

Processed with VSCO with a6 preset

SwaddleMe. Jau kopš dzimšanas ietīšana ir ļoti noderējusi. Paulam rokas iet pa gaisu un vicinoties viņš sevi pamodina, es nevaru iedomāties, cik biežāk es naktī celtos bez šiem autiņiem. Esmu mēģinājusi tīt arī vienkārši plānā auduma autiņā, bet priekš tā Pauls ir par stipru un pēc pirmās pus stundas rokas jau lidinās pa gaisu. Mums tiešām der tikai šie SwaddleMe, kur ir forši daudz vietas kājiņām un rociņas ar klipšiem viegli nofiksēt.

Processed with VSCO with a6 preset

BabyBjorn. Paldies, ka eksistē. Patiešām, vismaz pirmos trīs mēnešus šis bija life saver. Bija posms, kad ne uz mirkli Pauls nebija apmierināts, ja tiek nolikts uz līdzenas virsmas. Tikai uz rokām, tikai ar šūpināšanu, tikai bauncerī. Un duša? Kā mamma viena mājās var ieiet dušā, ja nav šis krēsliņš? Un paēst ar abām rokām? Man nav ne jausmas. Vismaz ar Paulu. Tiesa gan, šobrīd izmantojam to krietni mazāk, jo mazais ir ļoti aktīvi sācis dzīvoties uz līdzenas virsmas, jo nu jau dzīve ir interesantāka nekā pirmajos mēnešos un arī līdzenā virsma ir jautra.

 

DIY baby gym. Ok, mums nav pilnīgs DIY, jo koka krellītes es pasūtīju gatavas. Bet nu šī ir ļoti forša lieta un ideja. Turklāt tā ir skaista, jo visi tie krāsainie paklāji, ar krāsainu plastmasas rotaļlietu arku galīgi nebija tas, ko es meklēju. Šādu gatavu es nekur nespēju atrast (vai arī bija pārlieku dārgi), tad nu ar Rūdolfa palīdzību tapa šis un patīk gan man, gan bebim.

Madara ziepes. Iepazīstot bēbīti un visu, kas ar viņu saistīts, sapratu, ka sapirktās eļļiņas, pūderīši, smērītes man reāli nav vajadzīgas, bet skaidrs, ka ziepītes gan ir. Un burvīgi noder pirmais nopirktais variants- bērnu ziepes no mūsu pašu Madara zīmola. Dabīgas sastāvdaļas, nekā lieka, bez izteikta aromāta, pie šīm arī palikšu turpmāk.

Naty eko autiņbiksītes. Īstenībā sākumā mēs visu ko mēģinājām un ta kā palikām pie Huggies. Bet šīs es uzgāju pavisam nesen un man nu ļoti patīk. Bez nevajadzīgiem zīmējumiem, ekoloģiski materiāli un cenas ziņā tā starpība galīgi nav tik liela (pērku Prisma lielveikalā, eko veikaliņos, protams, cenas ir lielākas). Tā tomēr ir lieta, kas mazuļa ādiņai tiek piekļauta dien dienā.

Kokosriekstu eļļa. Šī jau bija mūsu mājās, bet nevaru neminēt to arī šajā gadījumā. Sev, bebītim, ēdienā. Nu, bez šaubām, viens labs brīnumprodukts. Nav sanācis izmantot bieži, bet pirmajos mēnešos Paulam bija nedaudz sausas kājiņas, tad šo eļļu arī pielietojām. 


•  Mantu grozs. Jā, tas būs perfekts risinājums! Būs, jo vēl ceļo pie manis, bet es jau zinu, ka tā būs viena no manām top lietām visā šajā rotaļu mantu pasaulē. Vienkārši, skaisti un istaba savākta.

Man likās, ka un es nezināju, ka. Mammas pirmie trīs mēneši.

Protams, laiks skrien un paskrien arī pirmie trīs mazuļa mēneši. Tāds pirmais lielais posms 0-3 ir galā.

Šo posmu es gribētu dēvēt par iepazīšanos, aklā randiņa satikšanos. Mamma iepazīst bērnu un bērns mammu. Rodas arvien tuvāka saikne ar katru dienu. Es patiešām jūtos, ka kontrole nu jau ir daudz lielāka, spēju vairāk saprast viņu un arī sevi, sadalīt laiku un vajadzības. Par ko pirmajās nedēļās nebija ne runa.

Pirmās nedēļas likās pilnīgs haoss un likās, ka haoss nebeigsies, bet beidzās un, kā par brīnumu, diezgan ātri. Ātri iegājās arī jaunais ritms. Kuru pieņemot, viss likās saprotamāks un vieglāks.

Grūtākais ir pieņemt to, ka viss nav kā agrāk, grūtākais ir negremdēties pagātnē, kā svētdienas rītos snaudu līdz divpadsmitiem bez mazākā traucēkļa. Īsti nevar vairs tā bezrūpīgi plānot savas dienas, skraidīt šurpu, turpu, ir jau jāizmaina tā ikdiena, gribot, negribot. Un tomēr.. tik daudz ko var savienot un turpināt darīt! Un, bez šaubām, priecāties par visu divtik! Visu ir jāuztver kā pārejošu, īslaicīgu, tie bērni taču tik mazi ir tikai vienu reizi un tik īsu laiku! Pat, ja neizgulētās naktis neliekas tik īsas un maz, he he.

Protams, man kā jaunajai māmiņai un ar pirmo bērniņu bija lietas, kas grūtniecības un bērna plānošanas laikā likās kaut kā tā, bet izrādās ir pavisam citādāk. Uzskaitīšu dažas no tām.

Man likās, ka:

• Es nespēšu neko savienot, esot ar zīdaini (kur nu vēl divatā)

• Varēšu tik daudz ko darīt mājās un priecāties par brīvo laiku

• Nekur, nekad nepārvietošos ar ratiem+sabiedrisko transportu

• Izmainīšos nenormāli, esot MAMMA

• Iešu pilnīgi katru dienu uz parkiem staigāties

• Daudz vingrošu pēcdzemdību ķermeņa uzlabošanai

• Pazaudēšu sociālo dzīvi

• Būšu šausmīgi pārgurusi visas dienas

• Būšu pavisam viena, bez nevienas mammu-draudzenes, ar ko izklačoties

• Būšu nenormāli uztraukusies, paliekot ar mazuli divatā

 

Un tāpat arī bija lietas, ko es nezināju. Protams, tās ir ĻOTI daudz, bet nu tādas galvenās, pirmās, vienkāršākās.

Es nezināju, ka:

• Manas krūtis pirmās nedēļas būs TIK lielas (pilnas) un sāpīgas, ka nevarēšu pagulēt

• Nespēšu izdzīvot bez krūšturu ieliktnīšiem (vēl līdz šim)

• Mazulim pirmajos mēnešos nebūs nepieciešami visādi pūderīši, eļļiņas un šampūniņi

• Mazulis pirmajos mēnešos var kakāt TIK daudz un bieži

• Mazulis pirmo nedēļu noguļ un tad tik sāk pa īstam dzīvoties

• Mazulis pirmajos mēnešos neredz tālāk par 30cm

• Mazulis gulēs pie manis gultā visu pirmo mēnesi un vairāk

• Izvēloties ratus vajadzēja ņemt vērā izmēru, smagumu un riepiņu rotāciju

• Mammas un drauga, radu un draudzeņu palīdzība būs tik svētīga

 

Lai nu kā tur, domāju, ka varu uzsist sev pa plecu, ka šie pirmie trīs ir pārvarēti. Ar jaukiem un arī ļoti nelāgiem posmiem, kur Paula tētis divas reizes bija slimnīcā uz nedēļu un vairāk. Nu, teikšu uzreiz- tas bija ļoti emocionāli grūti, bez savas mammas un Rūda ģimenes palīdzības un atbalsta nezinu, kur būtu likusies. Es patiesi apbrīnoju tās māmiņas, kuras audzina mazuļus vienas.

 

Processed with VSCO with a6 preset